Uzmanību! Panorāmā ir redzams milzums foto tehnikas!

Aparātam ir 17 collu ekrāns ar 1920×1200 vai 1440×900 punktu izšķirtspēju, turklāt ar iespēju to kalibrēt, 2 GB operatīvā atmiņa ar iespēju paplašināt to līdz 8 GB, divi(!) cietie diski ar iespēju tos saslēgt RAID 0 vai RAID 1 konfigurācijā, Wacom digitizer (interesanti, kā lai šo nosauc latviski?) un vēl daudz citu jauku lietu:

Detalizētāka informācija atrodama:

Lenovo Unleashes The ThinkPad W700 Mobile Workstation

ThinkPad W700

Lenovo ThinkPad W700 Has a BUILT-IN Wacom Tablet and Professional Grade Screen

Sliktā ziņa ir cena - ap $3000. Paredzams, ka pārdošanā jaunais klēpjdators varētu parādīties septembrī.

Sīkāka informācija par šo visu atradama pie Sanyo:

SANYO Announces C- and D-sized ‘eneloop’ Batteries and Universal Charger

Izlasīt to visu var, kā jau pieminēju, Dienas Biznesa pielikumā “Impulss” 2008. gada augusta numurā Nr. 7 (54) 22. lapaspusē. Andra Eglīša veidota fotogrāfija ir lielajā atvērumā, kā arī uz izdevuma vāka.

Tika iegūti sekojoši rezultāti (brīvā atstāstā):

ISO 50. Vienīgais pretendents ir Canon. Ir manāmas digitālās attēla asināšanas pazīmes, bet rezultāts bez šaubām ir ļoti detalizēts un tīrs.

ISO 100. Jau var salīdzināt visus trīs pretendentus, kaut arī ISO 100 ir zem Nikon bāzes jūtības. Kā jau sagaidāms, visas trīs kameras dod ļoti tīru, detalizētu attēlu.

ISO 200. Abas pilnizmēra matricas kameras dod perfekti tīru attēlu. D300, ja ļoti rūpīgi ieskatās, ir iespējams saskatīt fonā nelielu attēla apstrādes tekstūru. Neapšaubāmi tā ir piekasīšanās, bet starpība ir pamanāma jau tik agri.

ISO 400. D300 attēlā tekstūra kļūst pamanāmāka. Ja esam patiešām piekasīgi, varam tādu sākt pamanīt arī EOS 5D. D700 joprojām ir perfekti tīrs.

ISO 800. Tekstūra ir pamanāma visos trīs paraugos. D700 ir nedaudz labāks par Canon, kuram parādās vairāk krāsu kropļojumu, bet kopumā arī par to nevar daudz sūdzēties. Abas pilna izmēra matricas kameras joprojām dod labu rezultātu. DX formāta D300 sāk vairāk atpalikt ar vieglu piesātinājuma zudumu un vissīkāko detaļu izplūšanu.

ISO 1600. D300 attēls ir vizuāli jūtami sliktāks. Trokšņi ir redzami visu trīs kameru attēlos, bet pilnā izmēra matricu kameras joprojām saglabā detalizāciju. D700 un 5D trokšņu līmenis ir līdzīgs, bet D700 ir neliela priekšrocība dēļ mazākiem krāsu trokšņiem.

ISO 3200. Šis ir Canon EOS 5D maksimālais ISO, un trokšņu līmenis ir visai augsts. D700 arī ir ievērojami trokšņi, bet tas ir tīrāks nekā 5D un uzrāda mazāk krāsu trokšņu. D700 ir labāks pie šī ISO, bet 5D arī ir lieliska kamera darbam ar lieliem ISO. D300 attēls smagi cieš no detaļu zuduma un apstrādes kropļojumiem, un te var redzēt pilnā izmēra matricas pārākumu.

ISO 6400. D700 ir neapšaubāmi trokšņains, bet šeit vismaz ir vēl daudz detaļu un ne pārāk daudz krāsu trokšņu un kropļojumu. D300 šis ISO ir solis par tālu.

Tālāk D700 sacenšas tikai pats ar sevi un ar klāt neesošo D3. Attēlos ir daudz redzama trokšņa, īpaši jau pie ISO 25600, bet ar trokšņu samazināšanas programmatūras pielietojumu tas samazināms līdz līmenim, kāds D300 bija pie ISO 6400 vai pat 3200. Lielais jutības līmenis nosaka, ka D700 pie ISO 6400 ir apmēram tikpat labs, kā DX izmēra matricas spoguļkamera pie ISO 1600.

Oriģinālais teksts ar visām ilustrācijām atrodams šeit:

Nikon D700 vs Nikon D300 vs Canon EOS 5D High ISO Noise

D3 Buffer Memory Expansion Service

Par Eiropas cenām informācijas diemžēl nav.

Interesanti, ka šajā lapā ir frāze “Click here to find your nearest Nikon repair centre”, no kuras saite ved uz lapu

http://www.europe-nikon.com/service/ un tālāk, ja uzklikšķinām kartē uz Latvijas, nonākam lapā:

Baltijas Servisa Centrs

kas atrodas Brīvības 201, kas atrodas pie Elkor Plaza. Par to, ka Nikon servisa centrs tagad ir jau minētais, mutisku informāciju no uzticama avota dzirdēju jau pirms dažām dienām, bet te pirmo reizi tam guvu dokumentālu apstiprinājumu.

Un, atgriežoties pie sākotnējās tēmas, te būs attiecīgais paziņojums ASV, ja kādam interesē meklēt atšķirības:

D3 Digital-SLR Camera Buffer Memory Expansion Service

Papildinājums: Anglijā cena esot £300+VAT.

Thom Hogan: Nikon Speedlight SB-900 Review

Strobist: Review: Nikon SB-900 Speedlight

Ken Rockwell: Nikon SB-900

Trīs lietas - labas lietas, bet patiesībā Kenu Rokvelu šeit pievienoju ar zināmām šaubām, jo šis autors diezgan bieži mēdz izteikt viedokli par tehniku, kuru nav pat rokā turējis, un pārāk bieži un apzināti izsaka apstrīdamus viedokļus, tā rosinot strīdus un ģenerējot savu lapu apmeklējumu, caur kuru mēģina visu kaut ko nopārdot. Ja šim autoram es pieeju piesardzīgi, tad pirmo divu autoru viedoklis man šķiet uzticams.

CF Cards Lightning Series

zem apakšvirsraksta: Consumer Notice.

Kāpēc bla-bla-bla? Tāpēc, ka RITEK šo brīdinājumu skaidro ar SLC un MLC atmiņas moduļu rakstīšanas ātruma atšķirībām, bet tehniski kompetents cilvēks šādu sabiedrisko attiecību murgojumu atmasko:

PLEASE read this

Cik ātrumā skatījos, Latvijā it kā neviens šobrīd problemātiskās atmiņas kartes nepiedāvā, bet mūsdienu interneta veikalu laikmetā pastāv iespēja aiz nezināšanas tādu nopirkt ārzemēs.

Geotate Kato:

Aparātiņš ne tikai sēž zibspuldzes vietā, bet arī koordinātas atmiņā ieraksta tikai tad, kad tiek attēls uzņemts. Acīmredzot, tiek izmantota informācija, kas tiek ņemta no zibspuldzes vadības kontaktiem.

Ja foto aparātam ārējās zibspuldzes vietas nav, tad var izmantot vienkāršāku šīs pašas firmas aparātiņu - Goetate Hopi, bet koordinātu piesaiste notiks jau ar programmatūru. Tiesa, tas nav nekas jauns, un šādi risinājumi ir jau pazīstami no citu firmu piedāvājumiem.

Sīkāka informācija par šiem un citiem produktiem ir atrodama Geotate lapās.

Cenu tur nav, bet runā, ka Kato cena varētu būt ap 39 amerikāņu naudiņām.

Nikonian elektroniskā žurnāla 39. numurs tagad ir pieejams lejupielādei bez maksas no Nikonian dienasgrāmatas.

Taisnība vien ir. Bet ne visa taisnība.

The Nikonian elektroniskā žurnāla visi numuri ir pieejami lejuplādei viņu arhīvā:

Nikonians Newsletter Archive

Nikonista asajam acu skatienam nekas nepaslīdēs garām nemanīts!

Un tagad pie būtības:

Capture NX versijas ir savietojamas tikai ar 32-bitu Windows versijām. Ar 64-bitu versijām mēdz būt lielas problēmas, tāpēc šāda kombinācija nav iesakāma.

Kādā veidā būtu instalējams Nikon Capture NX?

Ja Windows versija ir īstā (un lielākajai daļai tā būs īstā), nākošajā solī jāpaskatās, vai ir uzinstalēts .NET Framework 2.0. Ja nav, tad jāuzinstalē. Tālāk tas pats izdarāms ar .NET Framework 2.0 SP1 (pirmo servisa paku, ja kādam šie apzīmējumi ir sveši).

Ja ar .net viss ir kārtībā, tad var instalēt pašu Nikon Capture NX2.

Visi soļi, kas tika veikti līdz šim bija nepieciešami, lai Capture NX2 strādātu. Un tagad seko tas, kas nepieciešams, lai Capture NX2 strādātu ātrāk. Daudz ātrāk.

Nikon Capture NX ir veidota izmantojot Microsoft Visual Studio, kas satur un lieto Visual C++ bibliotēkas. Lai nodrošinātu, ka dators izmanto atbilstošās C++ bibliotēkas, ir nepieciešams lejuplādēt un instalēt divus failus, kas satur nepieciešamās versijas:

Microsoft Visual C++ 2005 Redistributable Package (x86)
Microsoft Visual C++ 2005 SP1 Redistributable Package (x86)

Pat ja uz datora ir VS 2008, abus minētos failus ir nepieciešams instalēt.

Kā liecina cilvēki, kas šo ir izdarījuši, ar NX2 ir novērots ļoti liels ātrdarbības pieaugums, bet ar NX 1.3 - relatīvi neliels uzlabojums.

Jaunums ir arī jau esošajiem Nikon D3 un D300 lietotājiem - atjauninātas programmatūras (firmware) versijas. D3 programmatūra atjaunota uz 2.00, bet D300 - uz 1.03. Lejuplādēt to var no http://nikoneurope-en.custhelp.com.

Lielākā daļa lietotāju par metadatiem nedomā. Kaut ko nofotografē, apstrādā, ievieto kādā vietā internetā, sūta pa e-pastu vai citādā veidā, saglabā savā datorā, un bieži vien nemaz nezina, ka metadatos ir fiksēta informācija par visu, kas ar šo attēlu ir noticis kopš tā dzimšanas. Latvijā, šķiet, īsti skaļi notikumi nav bijuši, tādēļ pieminēšu pasaulē notikušo.

Šķiet, 2007. gadā, īsi pirms kārtējās grāmatas par Hariju Poteru iznākšanas, internetā parādījās un failu apmaiņas tīklos nonāca šīs grāmatas fotokopijas, taisītas lapu pa lapai ar digitālo fotoaparātu. Ekspertiem neprasīja ilgu laiku noskaidrot pēc EXIF informācijas, ka kamera ir Canon Rebel 350, ka tā ir apmēram 3 gadus veca, ka tās sērijas nr. ir 560151117. Ja būtu bijusi liela vēlēšanās, ar policijas iesaistīšanu varētu arī noskaidrot, kurš tipogrāfijas vai grāmatu tirgotāja darbinieks šo grāmatu ir fotogrāfējis.

2006. gada februārī The Washington Post publicēja interviju ar kādu hakeri. Hakeris intervijai bija piekritis ar noteikumu, ka viņš paliks anonīms, un netiks atklāta pat pilsēta. Intervijas ietvaros hakeris tika nofotografēts, viņa seja pārveidota un intervija publicēta gan papīra avīzē, gan avīzes interneta versijā. Diemžēl, IPTC dati ar štatu un pilsētu nebija izdzēsti, un, kopā ar intervijā publicēto, hakera personību bija iespējams noteikt.

2003. gadā ASV TV aprindās pazīstamā Catherine Michelle Schwartz, jeb vienkārši Cat Schwartz savā blogā publicēja dažus savus attēlus. Saviem attēliem viņa bija izmantojusi fotogrāfijas, kuras bija apstrādātas un apgrieztas (cropped). Internetā ātri vien parādījās oriģinālās un neapgraizītās fotogrāfijas, kur Cat Schwartz ir ar kailām krūtīm, jo, izrādās, sīktēls bija saglabājies no oriģinālā attēla un nebija izdzēsts. Cat Schwartz nav manā gaumē, bet kādas tās bildes izskatījās, var redzēt šeit

Ne visa šī informācija glabājas pašos attēlos. Windows sistēmā katrā mapē, kurā jebkad ir bijuši attēli, noteikti būs tāds sistēmas fails Thumbs.db. Daļa lietotāju par šādu varbūt nemaz nebūs pat dzirdējusi, jo pēc noklusējuma sistēmas faili mapēs rādīti netiek. Intereses pēc paskatījos vienā savā mapē šo failu, kas bija izaudzis līdz vairāk kā megabaita apjomam. Ar speciālas programmas palīdzību ieraudzīju, ka šajā failā ir saglabājušies sīktēli no visām bildēm, kuras jebkad šī datora dzīves laikā bijušas šajā mapē pat uz īsu brīdi. Secinājumus katrs var izdarīt pats

Ko darīt?

Pirmkārt - nedarīt neko pretlikumīgu

Otrkārt - ja vēlamies saglabāt savu privātumu, metadatus no attēliem vajadzētu dzēst. Tas pats Photoshop, kuru daudzi pirātiski izmanto, režīma Save for Web metadatus neraksta. Līdzīgi ir arī ar Irfanview, kur pastāv iespēja metadatus nesaglabāt. Iespējams, ka arī daudzās citās programmās ir līdzīgas iespējas, bet tās ir jāpārbauda. Pastāv arī specializētas programmas metadatu lasīšanai, rediģēšanai, dzēšanai, bet pie tām nepakavēšos, jo tie, kam zināšanu pietiek, paši tās zina un lieto, bet pārējiem tās diez vai palīdzēs.

Un pašā nobeigumā ar prieku ziņoju, ka metadati ir ne tikai attēlos, bet arī citos failos

Photoshops ir ārkārtīgi spēcīgs instruments. Ja to lieto prasmīgi, rezultāts ir lielisks. Bet ja neprasmīgi? Izrādās, ir vietne Photoshop Disasters, kura apkopo un pārpublicē visādus gļukus, kas radušies paviršas vai neprasmīgas Photoshopa lietošanas rezultātā.

Priekā!

Daudzi atceras 2006. gadu un otro Libānas karu. Libāniešu fotogrāfs Adnan Hajj, kurš ar Reuter aģentūru sadarbojās apmēram 10 gadus, piegādājot pārsteidzošas fotogrāfijas par Tuvo Austrumu konfliktu, tika pieķerts, ka ir pamatīgi izmainījis vienu Beirutas bildi, kur, lai pastiprinātu dramatisko efektu par Izraēlas bombardēšanas sekām, bija daudzkāršojis dūmu daudzumu. Rezultātā aģentūra publiski atvainojās, un izņēma no saviem arhīviem visas Adnan Hajj fotogrāfijas.
2003. gadā no Los Angeles Times tika atbrīvots Brian Walski par fotogrāfiju, kas nelaimīgā kārtā bija publicēta avīzes pirmajā lapā, un, kā noskaidrojās, lielāka dramatiska efekta dēļ bija sakombinēta no divām citām fotogrāfijām.
Zinātnes pasaulē skaļi izskanēja viltojums, kuru 2004. gadā veica korejiešu zinātnieks Hwang Woo Suk, kurš pētīja cilmes šūnas un žurnālam Science iesniedza manipulētus attēlus ar pētījumu rezultātiem. Kad viltojums atklājās, žurnāls rakstu atsauca.
Starp kuriozākajām manipulācijām var pieminēt slaveno bildi no 2. pasaules kara pēdējām dienām, kur padomju karavīrs nostiprina karogu uz Reihstāga. Kā nesen atklāja jau sirmā vecumā esošais fotogrāfs, bilde viscaur bija iestudēta, un no bildes ar retušas palīdzību tikusi izmainīta, lai padomju karavīram uz abām rokām nebūtu rokas pulksteņi. Šī lieta esot pamanīta tikai pēc attīstīšanas un bildes kopēšanas un avīzē tādu publicēt nedrīkstēja.

Fotogrāfiju manipulācija ir sena lieta, un ir redzētas bildes, kur Staļina laikā no fotogrāfijām ir “pazudušas” personas, kuras tikušas represētas.
Kā nodrošināt, lai attēli būtu autentiski? Canon un Nikon savām profesionālajām digitālajām spoguļkamerām piedāvā speciālus autentifikācijas komplektus, atteicīgi Nikon Image Authentication Software un Canon Data Verification Kit DVK-E2.
Bet ko darīt pārējos gadījumos, kad šādi komplekti fotografēšanas laikā nav izmantoti, un kad izpētei ir pieejams tikai rezultāts? Izrādās, ka acīgs cilvēks var daudz, ja vien zina, kam pievērst uzmanību. Un uzmanību vajadzētu pievērst sekojošām lietām:

• Gaismām - vai tās neloģiski nenāk no dažādiem virzieniem;
• Acīm un to stāvokļiem;
• Gaismu atspīdumiem (arī acīs);
• Klonētiem apgabaliem;
• Kameras gaismas jūtīgās matricas raksturīgiem zīmējumiem (ar neapbruņotu aci grūti nosakāmi);
• Hromatiskajām aberācijām, kas rāda vai viss attēls ir uzņemts ar vienu un to pašu objektīvu.

Viena bilde reizēm ir 1000 vārdu vērta, tāpēc beidzu te pļāpāt un dodu saites uz avotiem, kur apstāstītais ir smalkāk aprakstīts un vēl ilustrēts:

Digital Forensics: 5 Ways to Spot a Fake Photo

Digital Forensics: How Experts Uncover Doctored Images

Picking out digital image forgeries

Smoking out photo hoaxes with software

Pēdējā saite, diemžēl, ar IE neveras vaļā, uzrādot, ka tāda lapa nav atrasta, bet ar FF viss strādā.

Šis saraksts, kā viegli nojaušams, nav pilnīgs

Pēdējos gados valdošās drošības histērijas dēļ daudzās vietās pasaulē fotogrāfi ir visādi ierobežoti, dzīti projām, pat arestēti un pratināti. Bruce Schneier šajā sakarā visnotaļ zinoši un mierīgi raksta:

Except that it’s nonsense. The 9/11 terrorists didn’t photograph anything. Nor did the London transport bombers, the Madrid subway bombers, or the liquid bombers arrested in 2006. Timothy McVeigh didn’t photograph the Oklahoma City Federal Building. The Unabomber didn’t photograph anything; neither did shoe-bomber Richard Reid. Photographs aren’t being found amongst the papers of Palestinian suicide bombers. The IRA wasn’t known for its photography. Even those manufactured terrorist plots that the US government likes to talk about — the Ft. Dix terrorists, the JFK airport bombers, the Miami 7, the Lackawanna 6 — no photography.

Rekomendēju izlasīt pilnībā:

Are photographers really a threat?

Atrasts šeit: The Online Photographer

RealWorld Photos 2007.1 beta

http://support.nikontech.com

Varam šo drīz gaidīt arī Eiropā. Neliels ieskats jaunajās lietās:

http://www.outbackphoto.com/

http://www.robgalbraith.com

http://www.imaging-resource.com

Izskatās tikai, ka šī versija būs jāpērk atkal par naudu, ka veco, kura īsu brīdi nāca līdzi D3 un D300 nevarēs uz NX2 atjaunināt. Ja Eiropā būs līdzīgi kā Amerikā, būs pieejams atjauninājums no versijas 1.x nedaudz draudzīgākās cenās.

Vasarnīcā pētīju skudru ceļu, kas iet pa veļas auklu, līdz iedomājos, ka varu tak to nobildēt. Labi, ka bija atbilstošs objektīvs - Micro Nikkor 105/2.8 VR līdzi:

Bildēts tika bez statīva, no rokas. Vispār, skudras ir ļoti žigli radījumi, 1/60s ir par garu lai kustības nebūtu izsmērētas, tāpēc ir vai nu jāsaīsina ekspozīcijas laiks, vai arī jāmeklē lēnīgāki bildēšanas objekti