Šoreiz tas nebūs lielais filozofiskais jautājums, bet gan pavisam praktiskais: “Vai dati ir izdzēsti?”. Speciālists jautājumu formulētu vēl precīzāk: “Vai dati ir droši izdzēsti?”.

Lielai daļai cilvēku, kuriem ar datortehniku attiecības nav sevišķi pietuvinātas, šķiet, ja dati ir izdzēsti, tad tie ir izdzēsti. Nu labi, varbūt pirmajā brīdī tie vēl ir sameklējami datora atkritumu tvertnē ar nosaukumu “Recycle bin”, bet ja ir izdzēsti no turienes, tad tie jau ir patiešām izdzēsti. Bet kā ir patiesībā?

Patiesībā taisnība ir gan tiem, kas uzskata, ka dati ir izdzēsti, gan arī tiem, kas uzskata, ka nekas vēl nav izdzēsts. Read the rest of this entry »

21. jūnijā jau rakstīju par metadatiem, kas atrodami pie attēliem un citiem failiem. Šoreiz pie tēmas atgriezos tādēļ, ka blogosfērā ir izcēlusies jautrība sakarā ar Microsoft reklāmas kampaņu, kas, kā rāda no bildēm neizdzēstie metadati, ir veidota uz Microsoft sena un sīva konkurenta - Apple datoriem

Jautri, protams ir publikai, bet Microsoft. kura mērķis bija atbildēt uz ļoti veiksmīgu Apple reklāmas kampaņu, un parādīt, ka ar PC var izdarīt visu to, ka ar Apple un pat vairāk, ir nonācis neveiklā situācijā un metadatu sakarā ir nācis klajā ar notikumam veltītu paziņojumu:

As is common in almost all campaign workflow, agencies and production houses use a wide variety of software and hardware to create, edit and distribute content, including both Macs and PCs.

Neizdzēstie metadati izkatījās šādi:

Read the rest of this entry »

Tehniskās lietās iesvaidītie zina, ka attēla failā bez pašas attēla informācijas ir vēl arī dažāda papildus informācija - EXIF, IPTC, xmp, sīktēli (angliski - thumbnails), reizēm pat vairāki, un kopumā šādas dažādas informācijas tur var būt daudz - apjomīgos kilobaitos, to desmitos un pat simtos. Ja kādam tomēr iepriekš minētie saīsinājumi neko neizsaka, bet interesē, tad varu pastāstīt, ka EXIF (Exchangeable Image File Format) ir datu kopums, kurā pārsvarā ir minēti foto kameras dati, ekspozīcijas dati, attēla apstrādē izmantotās programmatūras nosaukums un dati; IPTC (The International Press Telecommunications Council) ir sadzīvē retāk izmantots datu kopums, kurā profesionālie fotogrāfi vai fotogrāfiju glabātāji ieraksta visa veida informāciju, saistītu ar attēlu - fotogrāfa vārdu, attēla uzņemšanas vietu, atslēgas vārdus, kas saistīti ar šo attēlu, reizēm - attēlā redzamo cilvēku uzskaitījumu un vēl visu kaut ko, kas vēlāk var palīdzēt attēla meklēšanai lielajās attēlu bankās. Xmp (Extensible Metadata Platform) var saturēt gan EXIF, gan IPTC informāciju, gan vēl savus laukus, kas parasti ir aprakstīti kā xml. Neiedziļinoties visos šajos standartos, kuri arī ne vienmēr ir strikti ievēroti standarti, gribu tikai uzsvērt, ka lielākajā daļā attēlu šādi dati ir ierakstīti iekšpusē, un parasti ir arī sīktēli, kurus redzam noteiktos skatījumos, bet Lietotājs Vulgaris par to neko nav dzirdējis, vai arī jau sen ir aizmirsis. Read the rest of this entry »

Nebiju domājis te rakstīt bieži, bet dzīve pati piespēlē tēmas. Nupat izlasīju sava iecienītā autora Bruce Schneier kārtējo rakstu un nolēmu padalīties.

Pēdējos gados valdošās drošības histērijas dēļ daudzās vietās pasaulē fotogrāfi ir visādi ierobežoti, dzīti projām, pat arestēti un pratināti. Bruce Schneier šajā sakarā visnotaļ zinoši un mierīgi raksta:

Except that it’s nonsense. The 9/11 terrorists didn’t photograph anything. Nor did the London transport bombers, the Madrid subway bombers, or the liquid bombers arrested in 2006. Timothy McVeigh didn’t photograph the Oklahoma City Federal Building. The Unabomber didn’t photograph anything; neither did shoe-bomber Richard Reid. Photographs aren’t being found amongst the papers of Palestinian suicide bombers. The IRA wasn’t known for its photography. Even those manufactured terrorist plots that the US government likes to talk about — the Ft. Dix terrorists, the JFK airport bombers, the Miami 7, the Lackawanna 6 — no photography.

Rekomendēju izlasīt pilnībā:

Are photographers really a threat?

Atrasts šeit: The Online Photographer