Kaut kā patīk rakstīt par galējībām, gan par bildēšanu ar telefonu, gan arī par Hasselblad. Šobrīd ir īstais brīdis pieminēt Apollo 11 ekspedīciju uz Mēnesi, jo tā nosēdās uz Mēness 1969. gada 20. jūlijā, tātad pirms 40 gadiem. Ja tagad NASA izmanto Nikon kameras, tad Mēness ekspedīcijas laikā galvenās izmantojamās foto kameras bija izgatavojis Hasselblad. Kā tas sanāca, ka tieši Hasselblad?

Pašā pirmajā amerikāņu kosmiskajā lidojumā par fotografēšanu pat nopietni nedomāja. Bija pārāk daudz nezināmā par bezsvara stāvokļa ietekmi uz redzi, elpošanu, ēšanu, un par fotogrāfēšanu iedomājās tikai pašā pēdējā brīdī, kad tuvākā veikalā tika nopirkta 35mm kamera un modificēta tā, lai varētu to lietot cilvēks, kas ietērpts skafandrā.

Pēdējos divos Mercury lidojumos jau tika lietotas nemodificētas Hasselblad 550C kameras, un Hasselblad tika lietoti arī visos Gemini lidojumos 1965. un 1966. gados. Izvēli par labu Hasselbladam noteica tas, ka tās bija relatīvi vienkārši lietojamas kameras, un, kas īpaši svarīgi – filma bija nomaināma ruļļa vidū, vienkārši nomainot filmas kaseti. Filmas nomaiņa, protams, bija iespējams arī dažām citām vidējā formāta sistēmām, atšķirībā no 35 mm sistēmām, bet Hasselblad laikam jau bija izvēlēts tā ļoti augstās kvalitātes dēļ.

Tad, kad notika gatavošanās lidojumam uz Mēnesi, Hasselblad bija loģiska izvēle, bet izvēlētā bāzes kamera tika pamatīgi modificēta un pārstrādāta:

  • Lai fotogrāfijās precīzi fiksētu lenķus un no tiem izrēķināmos attālumus, kamerā tieši pirms filmas plaknes tika iebūvēta Reso plate (Reseau plate) – plāna stikla plate ar tajā ārkārtīgi precīzi iegravētiem krustiem. Šie krusti ir redzami praktiski visās fotogrāfijās.
  • Darbība vakuumā noteica materiālu un smērvielu izvēli. Daudzas smērvielas vakuumā iztvaiko, nosēžoties citur, tāpēc no smērvielām bija jāatsakās vispār, vai arī jāaizvieto to ar Molycote, kas labi strādā vakuumā.
  • Darbība ekstrēmu temperatūru diapazonā noteica, ka visas plastmasas detaļas jānomaina pret atbilstošākiem materiāliem.
  • Liela problēma bija statiskā elektrība, kas rodas filmai pārvietojoties pa filmas kanālu. Tā tika atrisināta ar speciālu filmu, kurai bija virspusē uzklāts ļoti plāns elektrību vadošs slānis. Statiskā elektrība tīra skābekļa atmosfērā varēja novest pie tūlītēja nāvējoša ugunsgrēka un amerikāņiem jau bija rūgta pieredze ar to.
  • Lai ietaupītu svaru, kamerām tika demontēti spoguļi un skatu meklētāji. Astronauti tika apmācīti fotogrāfēt ar aptuvenu notēmēšanu.
  • Kamerām tika veiktas nepieciešamās izmaiņas, lai ar tām varētu strādāt cilvēks skafandrā. Iedomājieties sevi fotografējam ar boksa cimdiem rokās un tas nebūs tālu no toreizējiem apstākļiem ;)
  • tika veikta 101 cita nepieciešama izmaiņa.

Rezultātā no Hasselblad 500EL tapa Hasselblad EDC – Electronic Data Camera. Kamera bija ar elektrisko motoru un 70 mm perforētu filmu:

hasselblad-edc

Hasselblad EDC

Zem objektīva redzamā lielā, melnā poga ir slēdža poga.

Kamerām pēc NASA pasūtījuma tika izgatavoti speciāli jauni objektīvi – Zeiss Biogon f-5.6/60 mm, kam bija ļoti mazi optiskie kropļojumi. Vēlāk šie objektīvi kļuva brīvi pieejami arī parastiem pircējiem.

Speciāli šīm kamerām un lidojumiem tika izgatavotas lielas ietilpības filmu kasetes, kurās ietilpa filma 160 krāsainiem vai 200 melnbaltiem kadriem. Arī filmas bija īpašas, jo NASA lūdza Kodak izgatavot tās pēc iespējas plānākas, turklāt tām bija jāstrādā visos kosmosa apstākļos. Apollo 8 lidojumā līdzi bija trīs kasetes ar smalkgraudainu Kodak Panatomic-X melnbalto filmu 80 ASA jūtībā, divas – ar Kodak Ektachrome SO-68, viena ar Kodak Ektachrome SO-121 un viena ar superjūtīgu 16000 (16 tūkstoši!) ASA Kodak 2485.

hassy_film_back

Filmas kasete

Pirms Apollo 11 lidojuma no katras kasetes uz Zemes tika veikti daži testa kadri. Pēc atgriešanās šie testa kadri tika nogriezti un attīstīti vispirms un salīdzināti ar testam nobildētajiem precīzajiem krāsu paraugiem, lai būtu droši, ka apstrādē nav kļūdu un ka krāsas būs precīzas.

Astronauti bija apmācīti bildēt bez skatu meklētāja. Kamera bija piestiprināta pie skafandra krūšu augstumā:

Kameras stiprinājums

Kameras stiprinājums

Kameras vadība bija manuāla (tipiskie slēdža ātrumi bija 1/125 vai 1/250 sek, un parastie diafragmas atvērumi f/5.6 līdz f/11), un notēmēšana vajadzīgajā virzienā notika pagriežoties un saliecot nepieciešamajā lenķī visu ķermeni, kam attiecīgi notika treniņi.

hassie_training

hassie-training2

Atgādne par iesakāmajiem ekspozīcijas parametriem bija uz katras kasetes:

hassiemag2b

Kamēr tika lietoti platleņķa objektīvi, tēmēšana nebija nekāda problēma, pietika ar vispārīgu virziena ievērošanu. Pēdējos lidojumos tika izmantoti pat 500 mm teleobjektīvi un tad kamerām tika pierīkoti tēmēšanas gredzeni.

Katrā lidojumā bija līdzi 3 kameras, no kurām 2 bija Mēness modulī. Atgriežoties uz Zemi, līdzi tika ņemtas tikai eksponētās filmu kasetes, bet pašas kameras, lai taupītu svaru, tika atstātas uz Mēness.

Tas nozīmē, ka uz Mēness joprojām atrodas un kolekcionārus gaida 12 unikālas Hasselblad kameras :)

Comments

2 Responses to “Hasselblad uz Mēness”

  1. andreart on jūlijs 28th, 2009 08:13:48

    vispaar ar citaam kameraam nevar bildeet, jo sleedzis visiem kustaas no vienas puses uz otru, bet haselim vecajiem bij rinķveida diafragma

  2. Jānis on jūlijs 29th, 2009 22:28:06

    Tas laikam saucās centrālais slēdzis, un atradās objektīvā.
    Interesanti, kāpēc gan nevarētu bildēt ar otra veida slēdzi?