Nesen lasīju, ka japāņu zinātnieki radījuši jaunu metodi, lai mērītu spoguļkameras vibrācijas, kas rodas slēdža nostrādes brīdī gan no slēdža, gan no spoguļa. Nav nekāds jaunums, ka šīs vibrācijas var būtiski pasliktināt attēla asumu. Par šī pētījuma rezultātiem ļoti konspektīvi ir pastāstīts rakstā Tool Developed to Measure Camera Shake, kura galvenās atziņas šeit izklāstīšu.

Kaut arī kameru ražotāji un daži entuziasti jau sen zināja par šo problēmu, tiem nebija skaidrs, cik tā ir nopietna, līdz pat visai nesenam laikam.  Tani Electronics Corp un Elektrosakaru Universitātes Nishi Laboratorija izveidoja metodi un mēriekārtu kameru vibrāciju mērīšanai.
Iegūtie rezultāti rādīja, ka spoguļkameras izšķirtspēja spoguļa atsitiena radīto vibrāciju rezultātā samazinājās būtiski – par 1/4 vai pat vairāk.
Tāpat tika konstatēts, ka vibrācijas saglabājas pat tad, ja bilde tiek uzņemta brīdi pēc spoguļa fiksācijas augšējā stāvoklī.
Pētnieki konstatēja arī, ka kameras vibrācijas būtiski pastiprinās, ja tiek lietots viegls (apmēram 1.5 kg) statīvs.
Pētnieku viens no secinājumiem bija:

Nav jēgas palielināt izšķirtspēju, kamēr mēs neveicam pasākumus, lai samazinātu kameras-statīva komplekta kopējās vibrācijas.

Mērījumi tika veikti ar atslēgtu attēlu stabilizāciju, kā tas ir ieteikts instrukcijās attiecīgajām kamerām un objektīviem. Pārbaudīta tika arī darbība ar ieslēgtu attēla stabilizāciju, un iegūts apstiprinājums, ka vibrācijas pasliktinās.

Par mērīšanas metodes būtību raksta autori kautrīgi noklusē, tikai vienā vietā mīklaini pieminot:

Pētnieki uzlaboja gaismas diožu displeju, kas tika lietots lai izmērītu kameras vibrācijas korekciju un atļautu mērīt vibrācijas, ko izsauc spogulis un slēdzis.

Tam sekoja neliels tehno-bla-bla. Ar šo nelielo citātu pietika, lai atcerētos visai senu – 1999. gada diskusiju Using a laser to evaluate tripod stability (Ops! Šī diskusija sākās tieši pirms desmit gadiem!)
Diskusijas iniciators vēlējās novērtēt ogļšķiedras statīva stabilitāti, jo viņam šķita, ka ar Bogen 3221 statīvu un P1-Q lodes statīva galvu un 400/5.6 objektīvu bildes ir nepietiekami asas. Viņš šo vibrāciju mēģināja novērtēt ar ļoti vienkāršu un elegantu risinājumu – ar lāzera rādāmo kociņu, kas bija nostiprināts uz objektīva. Vibrāciju gadījumā lāzers zīmēja dažāda lieluma rakstus uz apmēram 3 metrus attālās sienas. Diskusija turpinājās jau par tikai speciālistiem saprotamiem smalkumiem. Iespējams, ka japāņu pētnieki bija izmantojuši kaut kādu līdzīgu principu un to attīstījuši līdz praktiski pielietojamai mēriekārtai.

Bet atgriezīsimies pie sākotnējā pētījuma. Kaut arī viegls statīvs pastiprina vibrācijas, man šķiet, ka vidējā amatiera roku drebelīgums vienalga ir daudz lielāks par to, un tādēļ pat slikta statīva lietošana var būt labāka par statīva nelietošanu :)

Comments

Comments are closed.