Latviski tas varētu būt – ekspozīciju sakausēšana, bet oficiāla termina, šķiet, vēl nav. Par šo lietu gatavojos rakstīt jau vairākas nedēļas, un tas, ka latviski viens par to jau ir uzrakstījis Ekspozīciju sakausēšana / Exposure fusion, nebūs iemesls iecerēto atlikt :)
Nesenos gados HDR (High Dynamic Range – Plašs dinamiskais diapazons) fotogrāfija ir ieguvusi visai lielu popularitāti, un tikai tālu no foto lietām stāvošie nebūs pamanījuši šajā tehnoloģijā veidotās fotogrāfijas ar tām raksturīgo, lielākoties uzreiz pamanāmo un neparasto izskatu. Šeit jāpiebilst, ja HDR ir nedaudz maldinošs termins, jo rezultējošais attēls nav ar lielu dinamisko diapazonu. Tehnoloģijas mērķis ir attēlojamā dinamiskajā diapazonā iespiest (iekompresēt) oriģinālo dinamisko diapazonu, kurš daudzos gadījumos ir daudzkārt lielāks, nekā to spēj attēlot ekrāns vai foto papīrs. Šajā procesā neizbēgami rodas attēla kropļojumi. Citreiz tie ir lielāki, citreiz mazāki, un HDR intensīvas lietošanas gadījumā reizēm rodas specifiski attēla kropļojumi ‘halo’ (latviskais vārds “oreols” ne sevišķi labi raksturo šo efektu), kas piešķir attēliem to raksturīgo izskatu:

Lombard Street by by vgm8383

Lombard Street by by vgm8383

Citus šī autora darbus varat apskatīt vgm8383’s photostream.

Eifel from www.hdrsoft.com

Eifel from www.hdrsoft.com

Par šo specifisko izskatu ir senas diskusijas, un, vismaz manuprāt, mākslīgais, sintētiskais izskats pirmajās bildēs šķiet interesants, bet skatoties daudz bilžu, kas veidotas HDR Tone Mapping tehnoloģijā, kļūst jau nomācošs un apnicīgs. Līdzīgi ir arī attēliem, kas veidoti ar “zivs aci” – nelielā skaitā tie ir interesanti, bet nevajag tos piedāvāt daudz.
Laimīgā kārtā HDR tehnoloģijai ir varianti. Bez jau pieminētā Tone Mapping ir arī Exposure Blending vai Exposure Fusion un pazīstamākā programma, ar kuru HDR bildes tiek veidotas, un kas atbalsta abas šīs tehnoloģijas, ir Photomatix , kuras lielākais trūkums ir tas, ka tā ir maksas programma ;-)
Ekspozīciju sakausēšana ir visai jauna tehnoloģija, radīta Eiropas akadēmiskajā vidē, un pirmais plašais ziņojums par to ir 2007. gadā prestižajā IEEE Computer Graphics and Applications konferencē. Ja kādam patīk lasīt zinātniskus darbus, tā saīsināts variants atrodams šeit: Exposure Fusion. No vārda “zinātnisks” te nevajadzētu baidīties, jo darbs ir uzrakstīts visai saprotamā valodā un bagātīgi ilustrēts.
Kā jaunās tehnoloģijas priekšrocības tika minētas: vienkāršība lietošanā, efektīva datora skaitļošanas jaudas izmantošana, un iespēja lietot arī kadrus, kas uzņemti ar zibspuldzi. Lielais princips, ka tiek izmantoti kadri ar dažādām ekspozīcijām, saglabājas, bet atšķirīgs ir algoritms, pēc kura tiek veidots gala attēls. Būtiskā atšķirība ir tā, ka attēlu virknē tiek novērtēta katra atbilstošā pikseļa kvalitāte, izvērtējot tā krāsu piesātinājumu un kontrastu, un gala attēlā ieliekot labāko no tiem.
Ir teiciens – Nav nekā praktiskāka par labu teoriju, un visai drīz radās bezmaksas realizācija šim algoritmam Enfuse, kura strādā no komandrindas, un grafiskais interfeiss  Enfuse GUI.

Nobeigumā – bilžu salīdzinājums, ņemts no Exposure Fusion: What is it? How does it Compare to HDR? How Do I Do It?:

HDR

HDR

Enfused

Enfused

Ja šis piemērs nešķiet uzskatāms, var apmeklēt Flickr HDR Comparison un apskatīt vēl citus paraugus.

Comments

2 Responses to “Exposure Fusion”

  1. Gi on maijs 1st, 2009 13:16:07

    Pirms laiciņa izdzirdēju par šādu tehniku, sagribējās paeksperimentēt, bet nekas prātīgs tā arī nesanāca – visi bezmaksas rīki, ko atradu, vai nu nestrādāja vispār, vai arī meta kaut kādas kļūdas, jo nemācēju tiem pateikt, ko īsti gribu izdarīt.

  2. Lielas un mazas panorāmas : Lietas par, ap un bez foto on jūnijs 14th, 2009 00:24:42

    […] pirms kamera tiek pagriezta uz citu pozīciju. Šī funkcija varētu interesēt tiem, kas taisa HDR attēlus. Divi visai pozitīvi apskati ir šeit: GigaPan Epic 100 hands-on and review, panorama style […]