Tehniskās lietās iesvaidītie zina, ka attēla failā bez pašas attēla informācijas ir vēl arī dažāda papildus informācija – EXIF, IPTC, xmp, sīktēli (angliski – thumbnails), reizēm pat vairāki, un kopumā šādas dažādas informācijas tur var būt daudz – apjomīgos kilobaitos, to desmitos un pat simtos. Ja kādam tomēr iepriekš minētie saīsinājumi neko neizsaka, bet interesē, tad varu pastāstīt, ka EXIF (Exchangeable Image File Format) ir datu kopums, kurā pārsvarā ir minēti foto kameras dati, ekspozīcijas dati, attēla apstrādē izmantotās programmatūras nosaukums un dati; IPTC (The International Press Telecommunications Council) ir sadzīvē retāk izmantots datu kopums, kurā profesionālie fotogrāfi vai fotogrāfiju glabātāji ieraksta visa veida informāciju, saistītu ar attēlu – fotogrāfa vārdu, attēla uzņemšanas vietu, atslēgas vārdus, kas saistīti ar šo attēlu, reizēm – attēlā redzamo cilvēku uzskaitījumu un vēl visu kaut ko, kas vēlāk var palīdzēt attēla meklēšanai lielajās attēlu bankās. Xmp (Extensible Metadata Platform) var saturēt gan EXIF, gan IPTC informāciju, gan vēl savus laukus, kas parasti ir aprakstīti kā xml. Neiedziļinoties visos šajos standartos, kuri arī ne vienmēr ir strikti ievēroti standarti, gribu tikai uzsvērt, ka lielākajā daļā attēlu šādi dati ir ierakstīti iekšpusē, un parasti ir arī sīktēli, kurus redzam noteiktos skatījumos, bet Lietotājs Vulgaris par to neko nav dzirdējis, vai arī jau sen ir aizmirsis.Kam šādi dati ir vajadzīgi? Par IPTC jau pastāstīju – tie vairāk interesē datu bāzu gadījumā. EXIFā ierakstītos datus var izmantot gan pats fotogrāfs, piemēram, izpētot tehniski neveiksmīgas bildes datus, var diagnosticēt cēloni. Var izmantot arī attēla apstrādes programma, piemēram, nolasot baltā balansa un krāsu temperatūras datus un attiecīgi koriģējot attēlu. Sīktēli atkal paātrina datora darbību, jo nav jāver vaļā katrs attēls, bet meklēšanas vai caurskates režīmā pietiek tikai mazas bildītes apskatīt.
Diemžēl, daudzām labajām lietām līdzi nāk arī ne tik labas, un tieši par tām gribēju pastāstīt pēc pagarā ievada.

Lielākā daļa lietotāju par metadatiem nedomā. Kaut ko nofotografē, apstrādā, ievieto kādā vietā internetā, sūta pa e-pastu vai citādā veidā, saglabā savā datorā, un bieži vien nemaz nezina, ka metadatos ir fiksēta informācija par visu, kas ar šo attēlu ir noticis kopš tā dzimšanas. Latvijā, šķiet, īsti skaļi notikumi nav bijuši, tādēļ pieminēšu pasaulē notikušo.

Šķiet, 2007. gadā, īsi pirms kārtējās grāmatas par Hariju Poteru iznākšanas, internetā parādījās un failu apmaiņas tīklos nonāca šīs grāmatas fotokopijas, taisītas lapu pa lapai ar digitālo fotoaparātu. Ekspertiem neprasīja ilgu laiku noskaidrot pēc EXIF informācijas, ka kamera ir Canon Rebel 350, ka tā ir apmēram 3 gadus veca, ka tās sērijas nr. ir 560151117. Ja būtu bijusi liela vēlēšanās, ar policijas iesaistīšanu varētu arī noskaidrot, kurš tipogrāfijas vai grāmatu tirgotāja darbinieks šo grāmatu ir fotogrāfējis.

2006. gada februārī The Washington Post publicēja interviju ar kādu hakeri. Hakeris intervijai bija piekritis ar noteikumu, ka viņš paliks anonīms, un netiks atklāta pat pilsēta. Intervijas ietvaros hakeris tika nofotografēts, viņa seja pārveidota un intervija publicēta gan papīra avīzē, gan avīzes interneta versijā. Diemžēl, IPTC dati ar štatu un pilsētu nebija izdzēsti, un, kopā ar intervijā publicēto, hakera personību bija iespējams noteikt.

2003. gadā ASV TV aprindās pazīstamā Catherine Michelle Schwartz, jeb vienkārši Cat Schwartz savā blogā publicēja dažus savus attēlus. Saviem attēliem viņa bija izmantojusi fotogrāfijas, kuras bija apstrādātas un apgrieztas (cropped). Internetā ātri vien parādījās oriģinālās un neapgraizītās fotogrāfijas, kur Cat Schwartz ir ar kailām krūtīm, jo, izrādās, sīktēls bija saglabājies no oriģinālā attēla un nebija izdzēsts. Cat Schwartz nav manā gaumē, bet kādas tās bildes izskatījās, var redzēt šeit vai šeit ;-)

Ne visa šī informācija glabājas pašos attēlos. Windows sistēmā katrā mapē, kurā jebkad ir bijuši attēli, noteikti būs tāds sistēmas fails Thumbs.db. Daļa lietotāju par šādu varbūt nemaz nebūs pat dzirdējusi, jo pēc noklusējuma sistēmas faili mapēs rādīti netiek. Intereses pēc paskatījos vienā savā mapē šo failu, kas bija izaudzis līdz vairāk kā megabaita apjomam. Ar speciālas programmas palīdzību ieraudzīju, ka šajā failā ir saglabājušies sīktēli no visām bildēm, kuras jebkad šī datora dzīves laikā bijušas šajā mapē pat uz īsu brīdi. Secinājumus katrs var izdarīt pats :)

Ko darīt?

Pirmkārt – nedarīt neko pretlikumīgu ;-)

Otrkārt – ja vēlamies saglabāt savu privātumu, metadatus no attēliem vajadzētu dzēst. Tas pats Photoshop, kuru daudzi pirātiski izmanto, režīma Save for Web metadatus neraksta. Līdzīgi ir arī ar Irfanview, kur pastāv iespēja metadatus nesaglabāt. Iespējams, ka arī daudzās citās programmās ir līdzīgas iespējas, bet tās ir jāpārbauda. Pastāv arī specializētas programmas metadatu lasīšanai, rediģēšanai, dzēšanai, bet pie tām nepakavēšos, jo tie, kam zināšanu pietiek, paši tās zina un lieto, bet pārējiem tās diez vai palīdzēs.

Un pašā nobeigumā ar prieku ziņoju, ka metadati ir ne tikai attēlos, bet arī citos failos :)

Comments

2 Responses to “Metadatu diskrētais šarms”

  1. Metadatu diskrētais šarms - 2 : Lietas par, ap un bez foto on septembris 21st, 2008 14:28:44

    […] 21. jūnijā jau rakstīju par metadatiem, kas atrodami pie attēliem un citiem failiem. Šoreiz pie tēmas atgriezos tādēļ, ka blogosfērā ir izcēlusies jautrība sakarā ar Microsoft reklāmas kampaņu, kas, kā rāda no bildēm neizdzēstie metadati, ir veidota uz Microsoft sena un sīva konkurenta – Apple datoriem […]

  2. Nikon kosmosā : Lietas par, ap un bez foto on jūlijs 4th, 2009 11:25:55

    […] reizi sagribējās papētīt bildes EXIF un tur atklājās […]